Visas ziņas

Klaudijas Tiitsmaa ģimenes TOP vietas Dienvidigaunijā

Klaudia Tiitsmaa: mūsu ģimenes iecienītākās vietas Dienvidigaunijā

Vudilas rotaļu laukums. © Klaudia Tiitsmaa

 

Mēs sakām, ka Igaunija ir maza, un tā arī ir, bet kaut kā mēs arvien atrodam jaunas pilsētas, ciemus un dabas skaistuma vietas, kuras vēl neesam atklājuši. Vai tas nav fascinējoši – maza valsts, kurā ir tik daudz?

Mēs ar ģimeni devāmies uz Dienvidigauniju. Lai apceļotu visu Dienvidigauniju, mums būtu vajadzējis daudzkārt vairāk laika nekā tikai divas dienas. Tomēr mēs kaut ko panācām!

Tā kā esam ģimene ar diviem maziem bērniem, vēlējāmies, lai bērniem paliktu patīkamas atmiņas par kopā būšanu ar ģimeni un valsts iepazīšanu.

Ģimenes izklaides pilna diena

Mūsu pirmais apmeklējums bija Vudilā. Tā ir forša vieta, ko patiešām var raksturot kā “rotaļu laukumu” – tiklīdz izejat no biļešu kases, tā ir iespēju zeme!

Vēlaties lēkt uz batuta? Vai esat augstuma cienītājs un kāpējs? Tāpat kā dzīvnieki? Vēlaties braukt? Vai varbūt jūs labprātāk spēlētu ūdens tārpus – baseini bērniem, slidkalniņi lielākiem un ļoti lielas kaskādes žirafēm! Nesteidzīgs brauciens ar ūdens velosipēdu vai laivu pa klusu ezeru, saldējums, bārbekjū… 2000. gadu klasika – desiņas un frī kartupeļi! Dažādi auto braucēji, spēļu konsoles spēlētājiem ar īpašām vajadzībām un interesēm. Baidos, ka neesmu vēl pat pusceļā no saraksta!

Papildus tam visam – ja ieradīsieties Vudilā, ir laba ideja tur uz nakti uzcelt nelielu namiņu, lai atkal varētu sākt kāpelēt, lēkt, sauļoties un peldēties kopā ar gaileni un koi.

Kopš mūsu ceļojuma ir pagājušas divas nedēļas, bet bērni joprojām runā, ka vēlas atgriezties Vudilā!

Vudilas rotaļu laukums. © Klaudia Tiitsmaa

 

Krāsaina dzīve uz divu pasauļu robežas

Kā gan var ciemats būt tik gara un vijīga čūska Peipusa ezera krastā! Katra mājsaimniecība Sīpolu salā pati par sevi ir ievērojama.

Mums pašiem ir lauku māja Altjā, un visu laiku garām mūsu pagalmam staigā somu, franču, ķīniešu tūristi…. un skatās, kā mēs pļaujam zālienu. Tagad mēs bijām tūristi!

Tik aizraujoši! Dažādas mājas un pagalmi. Uz dažām mājām ir gleznojumi, citas ir apgleznotas. Dažas ir vienkāršākas, citas – greznākas. Daudzās mājsaimniecībās ceļmalā pārdod kūpinātas zivis, sīpolus, vārītu cukuru tējai vai vienkārši kraukšķināšanai (konfekšu vietā).

Onion ir savi muzeji un izstādes. Vasaras kafejnīcas laiku pa laikam. Jūs varat aizņemties laivu, un daudzi piedāvā arī izbraucienus ar laivu pa Peipsi. Ja jūs veltīsiet laiku, lai veiktu dažus zvanus šur un tur, jūs varat pavadīt patiešām foršu dienu šajā mazajā ciematā! Uz daudzu māju durvīm ir telefona numurs – tāpēc viņi organizē, piemēram, izbraucienus ar laivu un tamlīdzīgi.

Tālāk mēs devāmies uz kādas jaukas ģimenes pagalmu, Kruusa fermu, kur bija dzīvnieki un putni, un saimnieki stāstīja stāstus par saviem dzīvniekiem. Dažus dzīvniekus, piemēram, pāvu, viņi bija plānojuši paņemt līdzi uz mājām, taču daudzi no tiem bija nonākuši Kruusā ar labu gidu starpniecību.

Stāsti parasti sākās ļoti skumji. Tāpēc es klausos un klausos, skatos uz šo mazo dzīvnieciņu un brīnos, kā pasaule ir izturējusies pret tevi, mans mīļais draugs. Bet stāsts vienmēr beidzās ar to, ka saimniece dāsni smaidīja, skatījās uz savu pūkaino draugu, glaudīja viņu pa degunu un teica: “…bet tad tevi atveda pie mums, un tagad viņš ir vesels un stiprs. Laimīgs dzīvnieks!” Un laimīgs dzīvnieks viņš bija! Visi! Aitas un kazas, lielie dzīvnieki, visi tik sajūsmināti, ieraugot viesus, ka vēlējās, lai viņus glāsta un samīļo.

Kruusa saimniecība. © Klaudia Tiitsmaa

 

Man kā mātei ļoti iepatikās stāsts par kalnu lauvas mātīti, kas aizbēga ceļā uz kautuvi. Viņa aizbēga, jo bija stāvoklī. Viņa pārlaida ziemu mežā un pavasarī dzemdēja mežā. No turienes pēc kāda laika viņu ceļš aizveda uz Kruzas staļļiem, kur viņi tagad ir labi atguvušies.

Mans vecākais dēls joprojām bija nedaudz nobijies, kad aitas pietuvojās pārāk tuvu vai suns sāka viņu laizīt, bet tad es viņam pateicu: “Vai tu zini… Es esmu pamanījis… Esmu pamanījusi, ka tad, kad dzīvnieki skraida pa piemājas sētu, tie patiesībā ir laimīgi un priecīgi dzīvnieki, kas saņēmuši daudz mīlestības un uzmanības, un tāpēc vēlas ar to dalīties.” Un es to pamanīju.

Šo mīlestības un pārgājienu sajūtu mums piedāvāja gan šie dzīvnieki, gan mūsu saimnieki. Tas bija jauks apmeklējums!

Sirdis sildījās, un mēs devāmies uz Livonijas muzeju, kur valdīja mājīga atmosfēra. Pirmo reizi mūžā ceļš mani tur aizveda pirms daudziem gadiem, kad Urmas Vadi kopā ar Jaan Pehu, Aarne Soro un Raivo E. Tammu uzaicināja mani uz izrādi “Kur tu esi, Juhan Liiv?”. Juhans Liivs, kurš atbrauca pie manis no Rīgas, Igaunijas.

Alatskivi apvidus man ir kļuvis diezgan pazīstams, un kaut kādā ziņā pat mazliet kā mājās. Alatskivi pils restorāns un apkalpošana ir ļoti augstā līmenī. Pils priekšā ir neliels laukums ar veco lietu tirgu – ak, kāda atklājumu zeme! Tur ir patiešām forši sīkrīki, mēbeles, grāmatas un vāzes, topi, rotaslietas un pat apģērbi. Ja jūs interesē veci vraki, šis nav parasts joks, bet gan labi aprīkota veco nūdeļu dārgumu krātuve.

Šoreiz tā bija neliela ekskursija pa Livonijas muzeju, kas, salīdzinot ar laiku pirms pieciem gadiem, arī bija piedzīvojis vairākus uzlabojumus. Papildus visam pārējam Juhans Līvs beidzot bija ieguvis savu pili! No smiltīm uz lielo pili!

Greznība starp putnu dziesmām

Man jāsaka, ka man nepatīk gulēt ārā. Katru reizi, kad esmu kaut kur nakšņojis, no rīta telts ir mitra un tajā nav gaisa. Telts stūrī čaukst auskars, un galvenais, ko es nevaru paciest, – visas mantas ir uz grīdas. Es guļu uz grīdas, un mana soma ir uz grīdas, drēbes ir uz grīdas, apavi un ēdiens ir uz grīdas.

Tomēr Torma Glämpingus ir svētki! Tā bija fantastiska pieredze.

Vieta, kur atrodas glamping atrodas, ir tik vizuāli apdullināšanu, jo kur vien es paskatījos, es jutos acu atpūtas. Dārzs bija daudzveidīgs, bet tajā pašā laikā jauks un pārdomāts. Turklāt dabas skaistums.

“Bet kas teica, ka Igaunijā dīķī nevar peldēt eksotiskas zivis?”, – ar vieglprātīgu smieklu jautāja saimnieks, rādot mums savu dīķi, pilnu ar sarkanām un baltām zivīm, kuru nosaukumi man kaut kā aizgāja no prāta. Papildus eksotiskajām zivīm dīķī peldēja arī dažas pazīstamas zivis. Un viņi nodarbojās ar zvejniecību ļoti labi un acīmredzami harmoniski. Dīķī peldēja arī pīles un zosis! Saimnieks stāstīja, ka sākumā zosis nepeldēja, bet tad tās ieraudzīja, ka pīles peld ar lielu aizrautību, un sāka peldēt ar pīlēm. Mēs jau varējām redzēt, kā tās peld vienoti, un, kad mēs iemetām barību, vienā mirklī kopā sāka peldēt dažādas zivis, pīles un pat zosis!

Torma Glämping. © Klaudia Tiitsmaa

 

Papildus dabas skaistumam Torma Glämpingus ir arī īsts gardēdis – vienkārši ēdieni, bet tik garšīgi, ka jūs nevarat tos nepaslavēt.

Naktī mēs gulējām savās gultās, uz zemes bija tikai paklāji. Krēsls un galds, naktsgaldiņš, galda lampa, un pats galvenais – svaigs gaiss, putnu dziesmas… mēs patiešām bijām ārā!

Priežu smaržojošas mazpilsētas skaistums un šarms

Kurp doties, ja vēlaties izbaudīt mazpilsētas romantiku, peldēties burvīgos ezeros, ēst labu ēdienu, kustēties un justies tā, it kā jūs visu laiku nebūtu tik aizņemts? Uz Elvas!

Elvā ir vairākas pārgājienu takas – dažas ir paredzētas tiem, kas vēlas doties nelielā pastaigā, bet ir arī tādas, kas paredzētas ilgākai izpētei un pastaigām. Apkārt ir skaista daba, un ir arī vietas, kur var nedaudz pacelties un nolaisties.

Kas attiecas uz ēdienu, mani sagaidīja pārsteigums, jo krogs OneTeist bērniem pasniedza tik garšīgu ēdienu, ka es ar prieku būtu pasūtījusi to pašu arī sev. Diemžēl mēs bijām pārēdušies, bet tomēr uzkožām bērniem paredzētās kartupeļu un makaronu porcijas. Mans mīļotais arī pamanīja, ka bārā strādā ļoti forša viesmīle, kura brīvi komunicē gan ar pieaugušajiem klientiem, gan ar jauniešiem.

Elva. © Klaudia Tiitsmaa

 

Elvas dzelzceļa stacijā atrodas restorāns Carrot. Īpaši stilīgs interjers un tieši tāda vieta, kur gribētos ilgāk pasēdēt kopā ar mīļoto vai draudzeni… Izdzert tasi tējas, paēst un laiku pa laikam pasūtīt kādu kēksiņu.

Arī pludmales ar skaistajiem ezeriem ir ļoti atšķirīgas. Ja man šovasar izdosies doties pārgājienā uz Elvu, ticu, ka nenožēlos.

Mūsu ģimenes ceļojums uz Dienvidigauniju bija vēl intensīvāks un neaizmirstamāks, nekā var aprakstīt vārdos. Tā ir liela laime, kad jūs beidzot varat atvēlēt dažas dienas, lai ģimene patiesi izklaidētos, iepazītu Igaunijas dienvidus un pavadītu kvalitatīvu laiku kopā. Atrodiet šo laiku saviem vismīļākajiem un dodieties ar ģimeni uz Dienvidigauniju!