“Mums ar meitām ir tradīcija – katru vasaru aizbraukt uz Igauniju!” Vietas, ko apskatīt, kur nakšņot un kur baudīt maltīti Dienvidigaunijā
Publicēts arī Mammamuntetiem.lv
“Svētvietas, alas, spa centri, burvīgas kafejnīcas – šīs un citas pieturvietas ieplānojām pirms došanās uz skaisto Dienvidigauniju. Mums ar meitām ir tradīcija – katru vasaru aizbraukt pāris dienu ceļojumā uz Igauniju,” pieredzē dalās trīs bērnu mamma, vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
“Pirmos gadus mūsu galamērķis Igaunijā bija “Ahhaa” zinātnes centrs, kas atrodas Tartu, kā arī visu ceļojumu plānojām ap to. Taču tagad veidojam jaunus maršrutus. Šovasar Dienvidigaunijā devāmies uz vairākām jaunām vietām,” stāsta Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Kā izplānot ceļojumu atbilstoši visu vēlmēm?
Parasti Igaunijas ceļojumu pieturpunktus meklējam pēc šiem principiem: viesnīca (noteikti ar spa zonu), kāds skatu tornis (skatu tornis, baznīcas tornis vai cita vieta, kur uzkāpt, lai skatītu apkārtni no putna lidojuma), kafejnīcas (mums ir svarīgs garšīgs ēdiens) un vēl kāds interesants objekts/vieta/aktivitāte. Sākām ar to, ka “Google Maps” izveidojām ceļojuma plānu, un tas bija šāds:
* viesnīca ar spa – viesnīca-dabas spa “Kubija Hotel”;
* ūdens centrs kūrorta centrā “Värska Sanatoorium”;
* skatu tornis “Meremäe”;
* vairākas kafejnīcas, piemēram, kafejnīca “Katariina”, tējnīca “Seto Tsäimaja” – vieta, kur galdā ceļ nacionālos ēdienus un kur pusdienošanu var apvienot ar muzeja lauku sētas apmeklējumu –, burvīga kafejnīca „Verskas apmeklētāju centrs – Rēka māja“, kas ir ģenerāļa Nikolaja Rēka jūgendstila vasaras rezidence – tā atrodas Ersavas ezera krastā, kur ir iespēja vizināties pa ezeru, iznomājot laivas vai ūdens velosipēdus;
* interesantas vietas, piemēram, Piusas alu apmeklētāju centrs, sena setu svētvieta Peko Dieva kalns, kur saskaņā ar leģendu dievs uzņem dvēseles, lai nogādātu tās debesīs.
Taču ceļojums izvērtās mazliet citādi.
Galvenais – lai skaisti, mierpilni un nesteidzīgi
Šoreiz ceļojumu ieplānojām uz divām dienām un vienu nakti. Otrās dienas pēcpusdienā sapratām – ceļojums ir stipri par “īsu”. Taču mūsu ģimenes moto ir: galvenais, lai skaisti, mierpilni un nesteidzīgi. Tāpēc atļāvāmies savu tik krāšņi iecerēto maršrutu saīsināt, neapmeklētās vietas atstājot nākamajai reizei (mazliet gan joprojām žēl, ka neizdevās maršrutā “iespiest” ģenerāļa Nikolaja Rēka jūgendstila vasaras rezidences apmeklējumu, jo patiešām biju sacerējusies uz izbraucienu Ersavas ezerā, piestājot uz saldējumu kādā āra kafetērijā).
Negribējām savu mierpilno atpūtu pārvērst par skrējienu, jo īpaši tāpēc, ka izvēlēto, priežu meža ieskauto viesnīcu “Viesnīca-dabas spa “Kubija Hotel” meitas novērtēja kā ļoti jauku, patīkamu vietu. Tā vietā vakarā devāmies peldēties uz blakus esošo ezeru un vēlāk ļāvāmies masāžām spa centrā. Tā kā ceļojām darba nedēļas sākumā, tad spa zonā bija ļoti maz apmeklētāju, kā arī pirtis, baseinus un skaistos dabas skatus pa logiem varēja no sirds izbaudīt. Jāatzīst, ka lielāko daļu laika, ko pavadīju spa, es atrados baseinā, kura temperatūra bija 42 grādi pēc Celsija. Iespējams, tāpēc, ka tik karstā citi apmeklētāji negribēja kāpt :), vai arī tāpēc, ka ikdienas darba dunā uzkrātais stress tādā karstumā atkāpās visātrāk.
Maltīte viesnīcā, tāpat kā apkalpošana, bija lieliska – cenā iekļautas brokastis. Patīkami, ka starp tādiem Eiropas viesnīcās tradicionāliem brokastu ēdieniem kā omlete, pupiņas un bekons bija arī kas no tradicionālās virtuves – dažādi gatavotas reņges. Es izvēlējos tās! Un vēl, pieliekot plusiņu viesnīcas izvēlei, – ģimenes numuriņš bija ievērojami lielāks par iedomāto. Tajā bija divas istabas, turklāt vienā, kurā atradās divas guļvietas – vienu varēja atdalīt ar aizkaru.
Uz alām un sakopto Veru (pavisam netālu no Latvijas robežas!)
Kad pa gleznainām vietām ar auto izlīkumojām līdz Piusas alām, vecākā meita teica: mammu, mēs šeit jau esam bijuši! Man likās neticami, tomēr tas ir fakts – pirms aptuveni septiņiem gadiem tiešām šeit jau reiz bijām bijuši. Taču, tā kā jaunākā meita alas nebija apmeklējusi, devāmies vien ekskursijā (alās jāņem līdzi jaka, tur ir vien aptuveni 8 grādi pēc Celsija!). Pirms alu apmeklējuma gids novada nelielu lekciju, savukārt pēc alu apmeklējuma var doties pastaigā pa meža takām.
Pēc tam braucām uz Võru jeb latviski Veru – tā ir pilsēta Igaunijas dienvidaustrumos. Senākos laikos latvieši to dēvējuši par Vēravu vai Veravu, reizēm lietots arī nosaukumus Veri un Viru. Pilsēta atrodas pavisam netālu no Latvijas robežas, Tamulas ezera krastos, – ja vien sanāk, ieplānojiet laiku peldei! Izstaigājušas šo labi sakopto vietu, piesēdām uz kūciņām kafejnīcā “Katariina”. Mums garšoja! Un tad jau bija laiks mājupceļam.
Sava nākamā piedzīvojuma plānošana uz Versku un Setomā
Nākamreiz savos ceļojumu plānos noteikti iekļausim arī Versku un Setomā. Šie reģioni ir pazīstami ar savu bagātīgo kultūras mantojumu un dabas skaistumu, padarot šīs vietas izcili piemērotas ģimenes ceļojumiem. Verskā ar nepacietību gaidīsim Verskas Lauku muzeja apmeklējumu, kur vairāk varēsim uzzināt par setu tautas tradicionālo dzīvesveidu un unikālajām paražām. Muzejs piedāvā arī interaktīvas darbnīcas – tās īpaši patīk bērniem, ļaujot viņiem iemēģināt roku tradicionālajos rokdarbos un ēdiena gatavošanā, piemēram, biezpiena siera pagatavošanā. Turklāt Verskas akvaparks ar saviem minerāliem bagātajiem baseiniem un spa procedūrām garantē jautru dienu, nodrošinot relaksāciju un baudu visai ģimenei.
Setomā ar savu gleznaino apvidu un aizraujošo vēsturi arī piedāvā bagātīgi daudz piedzīvojumu. Plānojam apmeklēt tējnīcas “Seto Tsäimaja” restorānu, kas piedāvā ne tikai gardu vietējo virtuvi, bet arī kultūras piedzīvojumus savā tradicionālajā setu lauku kompleksa vidē. Otra prioritāte ir Meremē skatu torņa apmeklējums, kas dāvā elpu aizraujošus skatus uz apkārt esošo lauku reģionu. Gaidām arī mierpilnu pārgājienu pa Mēnikunno dabas rezervātu, kur varēsim ienirt purvu un meža apvidus mierīgajā skaistumā. Verska un Setomā ar tik daudz unikālām pieredzēm, kas mūs gaida, padarīs mūsu nākamo ģimenes ceļojumu uz Dienvidigauniju vēl neaizmirstamāku.
